NaProTECHNOLOGY
25/03/09
Arvien vairāk un vairāk ko uzzinām, bet ir kas, ko tiešām nezinām. Šī gada 21.-22. martā Varšavā UKSW institūts Ģimenes studiju rīkoja konferenci, kuras tēma bija Naprotechnology, tajā pulcējās ap 500 cilvēkiem.
Lekcijas, it īpaši tās, kurās tika apspriests NaPro praktika, sniedza man priekšstatu par tehnoloģiju, kas nav alternatīva in vitro - tāpēc, ka tā nevar teikt, ka ārstēšana, kā rezultātā atjaunošanas auglība, sievietei var būt alternatīva bērna iegūšanai ārpus mātes ķermeņa.
„Ar tādiem rezultātiem dabīgā ceļā pie bērna netiksiet,” šādus vārdus Diānai un Jānim Urtāniem nācās dzirdēt no mediķa, kurš pārim piedāvāja nopietni domāt par iespēju izmantot mākslīgās apaugļošanas klīnikas pakalpojumus kā visefektīvāko variantu, lai viņi varētu kļūt par mammu un tēti. Tagad laimīgie vecāki audzina septiņus mēnešus veco Matīsu, bet Matīss nav mēģenes bērns! Diānai un Jānim nācās pielikt ne mazums pūļu, un bērniņš pieteicās pats. Staigāšana pie ārstiem un vairākkārtējā analīžu nodošana tagad šķiet vien ļauns pagātnes murgs.
Uzsākot sarunu par mākslīgo apaugļošanu, manuprāt, pirmām kārtām būtu jārunā par to, kas ir auglība vai neauglība. Jo tieši fakts, ka pēc pēdējiem pētījumiem Latvijā ir 15 – 20 000 neauglīgo pāru, arī izraisa sabiedrībā šodien tik asu diskusiju par to, ko šādā gadījumā darīt, kas būtu pareizi vai nepareizi. Bez šaubām reproduktīvā sistēma un bērniņa ienākšana pasaulē mūsdienās joprojām ir mītiem visvairāk apvītā tēma. Neauglība tiek definēta kā saslimšana, kuras iemesli bieži vien paliek nenoskaidroti. Bet, iespējams, katrā gadījumā tie ir citi.